Pārdomas par saules kolektoriem

Pārdomas par saules kolektoriem.

    Par piemēru ņemot dzīvojamo daudzdzīvokļu māju kurā mīt +/- 280 iedzīvotāji – karstā ūdens patēriņs ir ~310(MWh), tātad ~1.10(MWh/cilvēks gadā). Lai saražotu iedzīvotājam nepieciešamo siltuma daudzumu, pie noteikuma ka kolektors ir darboties spējīgs ~1100 stundas gadā, tad uz katru iedzīvotāju vajadzīgs ~ 0.5 koletors – tas ir – maksimālais skaits ko vajadzētu montēt uz jumta – 140 kolektori, bet tas ir pie nosacījuma, ka gadā patēriņš ir 310(MWh). Man gan šķiet, ka šo reāli nevar notērēt, jo tur  varētu arī būt ierēķināta karstā ūdens cirkulācija ~30% no jaudas.

    Pat pieņemot, ka  rūpnīcā strādā 280 darbinieku, tad viņi nelieto karsto ūdeni tā, kā to lietotu mājās – viņi nomazgājas un līdz ar to karstā ūdens patēriņš ir beidzies – tas parasti notiek vakarā laikā no 17 – 19, tātad visu dienu kolektori var ražot enerģiju, ko arī tie dara.

    Tātad visu nepieciešamo karstā ūdens daudzumu kolektori saražo dienā, kad ir visvairāk iespējas - ka tie darbojas ar pilnu jaudu – tuvu pie 100% efektivitātes, kat gan vispārējos datos tiek teikts ka šo ierīču efektivitāte nav lielāka par 77%.

     Izejot no šī, ir pamats domāt, ja arī ir 280 darbinieki – tad šiem noteikti pietiktu ar max - 100 kolektoriem un tad vēl daudz enerģijas paliktu pāri, par kuru būtu jādomā kur to likt. Jo piekrītu, var ierīkot lielus akumulatorus, pat pieņemam ka tos silda, tad jautājums kāda nozīme sisldīt akumulatorus kuru silda tikai tādēļ, ka nav kur likt saražato siltumu.

Secinājums – jādomā par to kā realizēt pāri paliekošo enerģiju, vai atteikties no pārlieku jaudīgas ierīces uzstādīšanas

Ja Jums radies jautājums par iepriekš minēto spiediet šeit: