Energotaupošu ierīču uzstādīšanas filosofija

 

Kas būtu jāzin gatavojoties uzstādīt saules kolektorus un fotovoltāžas paneļus.

Šajā rakstiņā  runa būs vairāk par filosofiskiem iekārtu uzstādīšanas aspektiem un jautājumiem.

Ir vairāki nozīmīgi  jautājumi uz kuriem nākas atbildēt pirms sākam mēķtiecīgi ķerties pie praktiskām lietām:

  • Kādu labumu ar uzstādīto iekārtu vēlos iegūt? (Komfortu, apziņu ka lietoju karsto ūdeni pa brīvu, vai kādi citi, man vēl nezināmi nosacījumi);
  • Vai uzstādāmā iekārtai būs ļauts saražot iespējami lielāko enerģijas daudzumu, ko tā spēj dot? (Lai to nodrošinātu nepieciešams pietiekams karstā ūdens patēriņš  vasaras laikā it sevišķi dienās kad „saule pa zemes virsu ripo”);
  • Vai būs pietiekams karstā ūdens patēriņš, vai vieta pietiekami lielai karstā ūdens uzkrāšanas tvertnei? Laiks kad iekārta saņem no saules vislielāko jaudu tas ir laika periods apmēram no 12 – 15 dienā.;
  • Vai ir apzināts saules dotais enerģijas resurss attiecībā pret karstā ūdens patēriņu? Vērā ņemamu karstā ūdens apjomu iekārta ražo tad, un tikai tad, kad būs saulainas un pietiekami siltas dienas.(zinātnieki izpētījuši ka tās varētu būt vidēji 1100 saulainas stundas gadā.)

Šie jautājumi ir ļoti būtiski lai varētu sākt domāt par iekārtas iegādi un uzstādīšanu Domāju ka, iekārtu nav nozīmes uzstādīt tad, ja jūs nevarat patērēt kaut pusi no iespējamā saražojamā produkta.... Tad varbūt ir vērts domāt par kādas citas iekārtas nomaiņu piemēram – (efektīvāka apkures katla uzstādīšanu) vai citas jaunas enerģiju taupošas iekārtas uzstādīšanu (piemēram – fotovoltāžas paneļi – tie ļoti strauji ienāk eiropas tirgū un ir pamats domāt, ka to cena tuvākajā laikā strauji kritīsises). Vai varbūt tie ir vēja ģeneratori?

Fotovoltāžas paneļiem ir viena milzīga priekšrocība iepretim saules kolektoriem ar kuriem sagatavo karsto ūdeni – fotovoltāžas paneļu saražotā elektro enerģija ir uzskrājama un lietojama tad, kad tā nepieciešama. Pie tam, vēl labāka situācija solās būt tad, kad beidzot tiks pieņemts atjaunojamās enerģijas likums, kas pagaidām iestrēdzis projekta stadijā.

„Zaļā filosofija” – arī tāds paņēmiens ir pietikami saprotams – kaut vai no tā aspekta – ka daži ļaudis domā par to, kas paliks aiz mums, ko mēs atstāsim citām paaudzēm – Bija man klients, kurš tieši tā arī man teica – nav svarīga šībrīža iekārtas izmaksa – bet ir svarīga „zaļā doma” – un ja, ar savu piemēru mēs rādam un stāstam ka tāds ir mans piegājiens, tad izmaksas paliek otrā plānā, kaut gan  iepriekš rakstīto vajadzētu tomēr ņemt vērā.

Tātad atgriežoties pie minētajiem jautājumiem  - tiem ir ižšķiroša nozīme  lēmuma pieņemšanai – un ja tomēr lēmums par saules enerģijas patērējošo iekārtu uzstādīšanu ir pozitīvs, tad jāķeras klāt pie tehniskiem jautājumiem jau nākamajā mājas lapas sadaļā, kur apskatīsim tikai un vienīgi tehniskus iekārtas uzstādīšanas jautājumus.