Siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas ēkās
Pēdējos gados Latvijas tautsaimniecībā redzams ekonomisks pagrimums un es saredzu ka šo apstākļu iespaidā ir ļoti liels potenciāls ražošanā, un ne tikai ražošanas procesā bet arī ražošanas telpām, ražotnēm, veikt energoresursu ekonomiju, ievērojot visus energotaupības kanonus.
Programmas ieviešana un līdzekļu investīcijas mūsu salīdzinoši nelielā un pietiekami elastīgā ražošanas nozarē ekonomikas recesijas laikā ir gūstami vairāki labumi:
Šāda veida pētījumu pasaulē ir daudz, bet Latvijā kompleksie risinājumi ir nepietiekamā daudzumā un ražotņu vadītājiem trūkst padomu un programmatisku risinājumu energotaupības jomā.
Protams, ka katrs ražošanas process un ražotnes ir dažādas gan no ražošans procesa atgūstamās enerģijas gan ražošana nekad nav un nebūs vienāda. Bet tomēr pasākumu plāns parasti rāda, ka risinājumi ir pietiekami standartizēti lai varētu izvirzīt pirmos ieteikumus un veikt pirmās energoekonomijas aplēses pasākumu kompleksam, kurš nepieciešams energoefektivitātes pasākumu veikšanai.
Veicot monitoringu ražošanas procesiem un veicot ražošanas procesu analīzi, tiek veikti secinājumi kā optimizēt ražošanas procesu, lai tas ietekmētu energotupības pasākumus.
Šis pētījums ir kā pamats daudziem līdzīgiem ražošanas uzņēmumiem, kuriem Latvijā no padomju laikiem mantojumā ir 20gs. vidū būvētas ražotnes ar nepietiekami labu norobežojošo konstrukciju siltumnoturību.
Pētījuma darba mērķis – apkopot daudziem ražošanas uzņēmumiem kopīgas problēmas energotaupīšanas jautājumos. Izveidot pasākumu algoritmu, kurš pamatots ar reāliem monitoringa rezultātā iegūtiem datiem, lai tas būtu pēc iespējas ērtāk pielietojams ražotņu energoefektivitātes pasākumu apzināšanai.
No iegūtiem monitoringa rezultātiem veidojas secinājums, ka ražošanas ēkām ir jāveic vesels pasākumu komplekss – sākot no ražošanas procesa un ne tikai. Ir ļoti liels izmantošanas potenciāls siltumenerģijai kura atgūstama no ražošanas procesa.
Pietiekami liela ietekme uz energotaupīšanu ir arī norobežojošo konstrukciju apsekošana un tās kosmētiskā stāvokļa uzturēšana, siltināšana.
Apkures sitēmu rekonstrukcija to automatizācija un vadība atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, ražotņu iekšējiem nepieciešamiem mikroklimata parametiem.
Rezultāti palīdzētu pietiekami īsā laikā konstatēt problemātiskās vietas un paredzēt ieguvumus. Pielietojot pētijumā iegūto vērtējuma logoritmu ir samērā vienkārši noskaidrot un izveidot aprēķinu, pēc kura būtu iespējams konstatēt cik ilgā laikā energoefektivitātes pasākumi atmaksātos.